Mamma Mia!!!

Lābrīt!

Šorīt pulkstens rāda 6:19. Nekāda vaina jau nav, tik tāda, ka nācās mums palikt Romā pa nakti, jo nebraucām uz lidostu atpakaļ ar pēdējo šatlu, bet domājām, ka brauksim ar vilcienu. Kad pēdējiem spēkiem pieskrējām pie perona, darbinieks mums saka, ka biļete maksā 64 Eur katram, un tad nu mēs vienbalsīgi izlēmām, ka paliekam uz ielām un laižam uz lidostu ar agrāko šatlu 4:30.

Principā pa Romu nostaigājām kopā kādas 11 stundas, ja neskaita dažus metro pārbraucienus. Visu iesākām ar Kolizeju, kas ir diezgan iespaidīgs un apmetām vairākus lokus. Protams, kas vēl ir Roma bez Vatikāna. Bet pirms tam vajag arī kaut ko iekost. Uzēdām katrs trīs čiken standziņas. Vismaz vēders vairs nepretojās. Iemēģināju arī sabiedrisko tualeti metro stacijā, jāsaka godīgi, ka diezgan baisa visa tā padarīšana (detalizētu info sniegšu, kad atgriezīšos). Tad nu mēs aizlaidām uz Vatikānu, piesēdām un atpūtāmies. Iesvētīju Jāni jaunā Pāvesta lomā - rīt no rīta ballīte uz Vatikāna un Katoļu baznīcas rēķina (joks). Filmās gan viss tas laukums un ēkas izskatās plašākas un lielākas, bet arī dzīvē tāda sirreāla sajūta. Vēl joprojām nespēju noticēt, ka esmu Romā, to visu redzējusi un, ka tūlīt jau atkal laidīšos prom.
Tā kā mūsu rīcībā bija vesela nakts, tad nu gājām lūkot visu, ko vien tūrisma centra izsniegtajā kartē var ieraudzīt. Protams, neiztikām arī bez apmaldīšanās. Un vissmieklīgākais ir fakts, ka 2 naktī atjēdzāmies pie paša pirmā Romā ieraudzītā objekta. Tad nu nosēdāmies, lai gaidītu busu, un spēlējām citronu. Abi pārguruši, taču neļauj te neviens nevienam gulēt. No pārguruma rādās gļuki, Jānis uz mana lakata redz kaķīšus un visu laiku viņam liekas, ka mēs esam nevis divi, bet trīs. :D Es viņam piedodu, katram gadās.

Tagad esam lidostā, lai pēc 3 stundām celtos gaisā un trauktos pāri okeānam. Varbūt šī nēgulētā nakts būs zelta vērta un mēs ātrāk spēsim pierast pie laika joslu maiņām. Neticās, ka esmu vispār kaut kur prom, bet visi jau nevar mājās būt.
Vēl ir radies jauns teiciens par milzīgu pārgurumu vai nomiršanu - Nolikt Klausuli! Mēs gan vēl netaisāmies to darīt, taču vakar šķita, ka klausules nolikšana vairs nav tālu.

Protams, vēl ir daudz visādu piedzīvojumu, bet par tiem, kad atgriezīšos!
Arivederči!

 

Rīts gudrāks par vakaru!

Lābrīt!

Pulkstens ir 6.01 no rīta. Sēžam abi Vršavas autoostas maķītī, dzeram kafiju. No Viļņas atbraucām tīri labi, tikai kājām un galvai varēja būt ērtāk. Bet nu, kas bijis, bijis.
Kāpēc rakstam tieši tāds nosaukums?? Tāpēc, ka vakar visu laiku domāju, ka esmu kaut ko aizmirsusi, taču no rīta saprotu, ka esmu paņēmusi arī to, ko nevajadzēja paņemt. Piemēram, tēta bankas karti. Es jau speciāli tā nedarīju, bet tā sanāca. Tēt, apsolos neiztērēt vairāk nekā tur ir. :D :D
Vispār gaisā virmo laba oma un jau tagad nevar īsti saprast, kas notiek ar laikiem. Vēl jāpiebilst, ka šajā maķītī ir vislabākā tualete, kāda jebkad redzēta, respektīvi, cilvēki tiek iekšā bet netiek ārā. Tur ir tāda ieeja kā metro, taču tā ārā nākot nedarbojas, tāpēc tai jālec pāri. To varētu saukt arī par rīta rosmes tualeti. :]

 

Pagaidām mums viss forši! Tiekās! 

Eirotrips pāri lielajai peļķei ir sācies!

Lābvakar!

Šodien ar Jāni (Dženis) uzsākām savu braucienu mazliet pa Eiropu un arī pāri pasaules peļķei uz NY.
Uz visu pagaidām esam paspējuši un neko neesam nokavējuši. Veiksmīgi pārsēdāmies Viļņā un nu jau pilnā sparā traucamies uz Varšavu. Tā kā esam divatā, tad normālas bildes uzņemt nevaram. Jāsadzīvo ar selfijiem. Pirmais mūsu selfijs Viļņas autoostā. Abi priecīgi esam! :D

Le dernier écrit en France

C'était un temps magnifique, 4 mois et demi des émotions indescriptibles, 20 semaines trop courtes, 145 beaux jours, 3480 heures incroyables, 208800 minutes comme un défi pour mois, et 12528000 secondes inoubliables.
Je prendrai très beaucoup des souvenirs avec moi, je me rappelerai les aventures j'avais ici, je toujours tiendrai cette époque sur mon cœur, et je ne regretterai rien!
J'habitais ici avec plaisir, je suis heureuse, que j'ai rencontré les amis gentils, etc, etc.
Il n'y a pas de mots pour décrire mes émotions...
C'était, c'est et ce sera excellent!!!

A bientôt!

Lalā. :]


P.S. Je suis vraiment désolée pour mes erreurs. #ups

Un jour parfait.

Pavisam, pavisam lēnām sākas nežēlīgais atvadu laiks. Bet ne jau par to ir stāsts.
Knapi varēju kaut ko saredzēt.

Tā kā redzes traucējumu dēļ nevarēja iemācīties eksāmeniem, tad nācās veikt "špiki-triki". Sanāca tīri tā neko, 5 jautājumi no 8. Nokārtots būs. Tad trešdien bija episkais "dzērājvīriņa" eksāmens. Visa auditorija veltīja viņam lielus aplausus un ovācijas, kad šis ar 5 minūšu nokavēšanos ieradās uz eksāmenu, jo pagājušajā gadā večuks bija aizķēries uz "plosta" un uz eksāmenu neatnāca vispār. Nu jā, tā arī tagad īsti vēl nav skaidrs, kas tur bija jādara. Viens uzdevums bija - no sarunvalodas jāpārraksta teksts normālā valodā. un jā tas viss franciski + vēl vārdnīcas nezina visus sarunvalodas vārdus. Bet visā visumā, ja paveiksies, tad arī šis būs nokārtots.
Šodien biju 4 mazās piejūras pilsētiņās. Saēdos vietējo saldējumu un karameles mazliet. Bija ļoti, ļoti skaisti, to jau nevar tā vienkārši uzrakstīt. Laiks lutināja, vējš arī mazliet, un tie skati... Tas ir jāredz dzīvajā. Sanāca ķibele ar vilcienu. Paveicās, ka neprasīja biļeti rādīt. Iespējams, ka laidu "pa zaķi" šodien. Bet to nevar īsti zināt, jo tur neviens nezina. Paši vainīgi.

Rīt iespējams būs velo diena. Tad jau redzēs, ja būs labs laiks.

otrais cēliens

Ir sācies otrais eksāmenu cēliens. Šī nedēļa ir mierīga, jāsāk uztraukties par nākamo. Atkal politikas eksāmens, šoreiz tik jāzina aptuveni visa Francijas konstitūcija.
Bez tik mierīgiem notikumiem ir vēl kas - man ir bail no spoguļa. Nevaru pakustināt pieri, uzacis, man ir divtik liels deguns un tā. Vienkāršāk - es izskatos apmēram šādi:

Paldies Pūcei, kur atrada man līdzinieku! Vēl tikai ausis vajag!

Brīvdienas iet uz galu.

Vispār es jau esmu mazliet nogurusi no nekā nedarīšanas, "cikos grib" celšanās, vēlās gulētiešanas un pavisam parastas slinkošanas. Bet nekas, tad jau pēc 4 dienām beigsies. Vispār viņi te ļoti daudz atpūšas.
Brīvlaikā diezgan daudz sadarīts.
Biju Parīzē veselas 5 dienas kopā ar vienu traku kompāniju - Ļevo Kāju, Kārumiņu, Viju, Valteru un Mammuku. Par to kā mums gāja ļoti īsi - visnotaļ jautri, gāja ilgi, karsti, saulaini, mazliet vīnaini, kā jau Francijā pieklājas, iespaidiem bagāti, un trakulīgi. Sīkāks raksturojums būs pieejams dzīvajā, kad atgriezīšos. Vairs ilgi nav jāgaida.

 

Tad vēl sanāca kopā ar čehu meitenēm pabūt Groix salā. Salas dabasskati atgādināja ainas no Rozamundas Pilčeres otrdienu vakaru filmām. 

Sanāca vēl dažas reizes pabūt pludmalē un mazliet noķert sauli.
Bet tagad jau brīvdienas rit uz beigām un jāsāk gatavoties eksāmenu otrajam cēlienam. Būs tik pat grūti, bet ne jau pirmā reize.
Un vispār šodien ir 12 maijs, tas nozīmē, ka prom esmu tieši apaļus četrus mēnešus. Bet es kaut kad atgriezīšos.