otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

Mamma Mia!!!



Lābrīt!

Šorīt pulkstens rāda 6:19. Nekāda vaina jau nav, tik tāda, ka nācās mums palikt Romā pa nakti, jo nebraucām uz lidostu atpakaļ ar pēdējo šatlu, bet domājām, ka brauksim ar vilcienu. Kad pēdējiem spēkiem pieskrējām pie perona, darbinieks mums saka, ka biļete maksā 64 Eur katram, un tad nu mēs vienbalsīgi izlēmām, ka paliekam uz ielām un laižam uz lidostu ar agrāko šatlu 4:30.

Principā pa Romu nostaigājām kopā kādas 11 stundas, ja neskaita dažus metro pārbraucienus. Visu iesākām ar Kolizeju, kas ir diezgan iespaidīgs un apmetām vairākus lokus. Protams, kas vēl ir Roma bez Vatikāna. Bet pirms tam vajag arī kaut ko iekost. Uzēdām katrs trīs čiken standziņas. Vismaz vēders vairs nepretojās. Iemēģināju arī sabiedrisko tualeti metro stacijā, jāsaka godīgi, ka diezgan baisa visa tā padarīšana (detalizētu info sniegšu, kad atgriezīšos). Tad nu mēs aizlaidām uz Vatikānu, piesēdām un atpūtāmies. Iesvētīju Jāni jaunā Pāvesta lomā - rīt no rīta ballīte uz Vatikāna un Katoļu baznīcas rēķina (joks). Filmās gan viss tas laukums un ēkas izskatās plašākas un lielākas, bet arī dzīvē tāda sirreāla sajūta. Vēl joprojām nespēju noticēt, ka esmu Romā, to visu redzējusi un, ka tūlīt jau atkal laidīšos prom.
Tā kā mūsu rīcībā bija vesela nakts, tad nu gājām lūkot visu, ko vien tūrisma centra izsniegtajā kartē var ieraudzīt. Protams, neiztikām arī bez apmaldīšanās. Un vissmieklīgākais ir fakts, ka 2 naktī atjēdzāmies pie paša pirmā Romā ieraudzītā objekta. Tad nu nosēdāmies, lai gaidītu busu, un spēlējām citronu. Abi pārguruši, taču neļauj te neviens nevienam gulēt. No pārguruma rādās gļuki, Jānis uz mana lakata redz kaķīšus un visu laiku viņam liekas, ka mēs esam nevis divi, bet trīs. :D Es viņam piedodu, katram gadās.

Tagad esam lidostā, lai pēc 3 stundām celtos gaisā un trauktos pāri okeānam. Varbūt šī nēgulētā nakts būs zelta vērta un mēs ātrāk spēsim pierast pie laika joslu maiņām. Neticās, ka esmu vispār kaut kur prom, bet visi jau nevar mājās būt.
Vēl ir radies jauns teiciens par milzīgu pārgurumu vai nomiršanu - Nolikt Klausuli! Mēs gan vēl netaisāmies to darīt, taču vakar šķita, ka klausules nolikšana vairs nav tālu.

Protams, vēl ir daudz visādu piedzīvojumu, bet par tiem, kad atgriezīšos!
Arivederči!

1 komentārs:

  1. Tu saki kaķīši, ja? :D
    Es gribu vēl, vēl, vēl! Tāda sajūta, ka lasu blogu, kuram būtu 20 tūkstoši skatījumi mēnesī. Hahaha.

    AtbildētDzēst