Diena iesākās diezgan agri, jo vienkārši nenāca miegs. No rīta gultā ielēca arī Maksis (suncīts) un sāka laizīt manu seju.
Aptuveni 11 Kikī mūs iesēdināja vilcienā un devāmies uz NYC, lai vienkārši paklīstu un pabaudītu pilsētu, un lai vēlāk satiktu Allie un Ēriku. Bijām pie 9/11 memoriāla un apskatījām arī jauno World Trade Center. Metro visas dienas laikā izmantojām tikai vienu reizi un pārējo visu nogājām kājām. Ar šo faktu lepojamies, ļoti.
Tā kā tūristu vietas jau bijām apmeklējuši iepriekšējā reizē, tad šoreiz vienkārši ļāvāmies pašas pilsētas aicinājumam. Pastaigājām pa West village un visādām citādām vietām. Centāmies arī izvairīties no saules un spiedām uz dažādiem aukstajiem dzērieniem.
Allie parādīja tādas vietas, kuras paši savienm spēkiem atraduši nebūtu. Bučiņas viņai par to! :D Bijām High Line, kas ir tāds kā parks, kas uzbūtvēts veca dzelzceļa vietā, un šobrīd ir interesanta pasataigu vieta. Vēl bijām interesantā vietā, kas ir kā tirdziņš, kur var nopirkt visādas pašadarinātas lietas. Es tik neatceros nosaukumu, jo šajās dienās info ir tik daudz, ka visu prātā paturēt nav iespējams. Protams, neizpalika arī garšīgs saldējums - vaniļas ar karameli, šokolādes glazūru un mazliet sāli. Kā arī daudzas citas vietas!
Vakara plāna bija paredzētas vakariņas četratā - mums pievienojās Ērika, kuru mēs gribējām satikt un viņa mūs arī, laikam. :D Kopīgi četratā atcerējāmies visādus notikumus gan no pagājušās vasaras, gan no citiem laikiem. Ēdām ko nu kurš, bet pārsvarā sviestmaizes un salātiņus. Manējā ar tomātiem, mocarellas sieru un vēl kaut ko. Bija gardi! Prieks, ka varējām atsvaidzināt kāda latviešu valodas zināšanas un padalīties ar vārdiem, ko lietojam ikdienā - fons; aizveries utt. :D Tapa daudz selfij bildes un arī normālas bildes! Vienmēr apbrīnošu Ēriku, kā viņa saka vārdu bučiņas! Nācās izbaudīt arī lietu, lai nenokavētu vilcienu. Un tas lietus nebija nekāds smidzinātājs, tas bija gāzējs! Dabūjām skriet pa lietu, basām kājām (kā nu kurais) un izmirkām pilnīgi slapji! Ir ko atcerēties!
Bija traki skaista diena tāpat kā visas līdz šim!
Vēlreiz paldies Kikī, Allie, Ērikam un manam uzticīgajam ceļa biedram Jānim!
Bučiņāās!
P.S. Viss nav paskaidrots sīki un smalki, lai nezūd interese un kādam ir vēlme parunāties ar mani arī klātienē!
Tiekās!
Lience
piektdiena, 2014. gada 4. jūlijs
ceturtdiena, 2014. gada 3. jūlijs
Vienkārši atpūšamies!
Vēl viena diena ir paskrējusi un tagad jau ir nākamās dienas rīts. Šodien dodamies uz NYC, lai satiktu vēl dažus draugus. Par piedzīvojumiem tur droši vien vakarā vai rīt no rīta! :)
Vakar bija īsta vasaras diena. Lielāko dienas daļu pavadījām Jones beach pludmalē pie okeāna ar milzīgiem viļņiem, un ļoti siltu ūdeni. Šeit katrs vilnies ir kā pie mums devītais. Protams, jāuzmanās, lai nepaliec bez kādas peldkostīma daļas. Aizbraucām uz pludmali, kad vēl nebija pārāk daudz cilvēku, taču pludmale ir ļoti liela un atpūsties var ļoti daudz cilvēku. Peldēties atļauts tikai noteiktās vietās, nedrīkst klausīties skaļu mūziku. Sākumā nesapratu kāpēc, bet pāc tam ieraudzīju, ka cilvēki nākot uz pludmali velk līdzi pastiprinātājus un tiešām klausās mūziku. Protams, ir arī glābēji, kuri ik pa brīdim kādam uzsvilpj, kas aizpeldējis par tālu. Peldēšanās zona ir apmēram kādus 10 - 15 metrus no krasta tikai. Taču izbaudīt viļņus ir iespējams. Ķērām arī iedegumu, laikam noķērām par daudz. Esam visi nedaudz sārti un gulēt var tikai uz muguras tagad. Gan pāries!
Pēc okeāna laiskojāmies mājās un vakarā bija diezgan liels negaiss, ar visu zibeni un pērkonu kā pienākas. Paēdām vakariņās ķīniešu ēdienu, ļoti garšīgu ēdienu. Un pēc tam spēlējām šī ceļojuma pagaidām vienīgo spēli - Citronu. :)
Tas pagaidām viss! Esmu dzīva!
Tiekās!
P.S. Šoreiz bez bildēm, jo neesmu Jānim vēl atņēmusi!
Vakar bija īsta vasaras diena. Lielāko dienas daļu pavadījām Jones beach pludmalē pie okeāna ar milzīgiem viļņiem, un ļoti siltu ūdeni. Šeit katrs vilnies ir kā pie mums devītais. Protams, jāuzmanās, lai nepaliec bez kādas peldkostīma daļas. Aizbraucām uz pludmali, kad vēl nebija pārāk daudz cilvēku, taču pludmale ir ļoti liela un atpūsties var ļoti daudz cilvēku. Peldēties atļauts tikai noteiktās vietās, nedrīkst klausīties skaļu mūziku. Sākumā nesapratu kāpēc, bet pāc tam ieraudzīju, ka cilvēki nākot uz pludmali velk līdzi pastiprinātājus un tiešām klausās mūziku. Protams, ir arī glābēji, kuri ik pa brīdim kādam uzsvilpj, kas aizpeldējis par tālu. Peldēšanās zona ir apmēram kādus 10 - 15 metrus no krasta tikai. Taču izbaudīt viļņus ir iespējams. Ķērām arī iedegumu, laikam noķērām par daudz. Esam visi nedaudz sārti un gulēt var tikai uz muguras tagad. Gan pāries!
Pēc okeāna laiskojāmies mājās un vakarā bija diezgan liels negaiss, ar visu zibeni un pērkonu kā pienākas. Paēdām vakariņās ķīniešu ēdienu, ļoti garšīgu ēdienu. Un pēc tam spēlējām šī ceļojuma pagaidām vienīgo spēli - Citronu. :)
Tas pagaidām viss! Esmu dzīva!
Tiekās!
P.S. Šoreiz bez bildēm, jo neesmu Jānim vēl atņēmusi!
trešdiena, 2014. gada 2. jūlijs
Sasniegts galapunkts!
Nu tad nu tā.
Vakar ap pulksten 2 pēc NY laika ielaidāmies JFK lidostā. Mūs sagaidīja Krista (Kikī), kas pagaidām arī ir mūsu audžu ģimenes daļa. :D Mazliet sanāca stresiņš gan mums, gan viņai, jo ja nu gadījumā kkas notiek, tad mums nav telefona numuri paņemti, lai piezvanītu. :D Bet nu viss veiksmīgi.
Pēc lidostas laidām uz Long Island, kur dzīvo Kikī. Skaista, mierīga vieta + vēl laiks ārā vienkārši sautē. Beidzot esmu nokļuvusi vasarā. :) Piedodies, latvieši, ka jums tas jālasa. :D
Vakarā pie mums ciemos atnāca Kristas draudzene Olivia, tik pat jautra kā mēs, tā kā kopīgu valodu atradām. Tad visi kopistiski aizbraucām pēc kaut kā līdzīga saldējumam - Italian creme. Varējām kaut visus nogaršot, izvēlējos Rainbow cookie. Bija riktīgi salds un garšīgs, protams. Satikām vēl vienu draudzeni Merisu, kas mums pievienojās vakara pasēdēšanai un pastaigai, gar līci. Patiesībā sajūtas kā filmā.
Tagad ir 9:20 un ārā ir nenormāli karsti. Kikī aizbrauca pēc beigels un vakar meitenes nesaprata, kā mēs varam nezināt, kas ir beigels. Jautāja vai zinām Billy Joel, un kā mēs varam to zināt, bet nezināt, kas ir beigels. Tad nu tagad gaidām, kad atgriezīsies Krista, lai beidzot uzzinātu, kas ir beigels.
Bilžu šajā periodā ir maz, jo mēs esam pārāk excited, lai visu bildētu!
Ir tik viens selfijs pie mājas baiseina šorītā.
Tiekamies!
Vakar ap pulksten 2 pēc NY laika ielaidāmies JFK lidostā. Mūs sagaidīja Krista (Kikī), kas pagaidām arī ir mūsu audžu ģimenes daļa. :D Mazliet sanāca stresiņš gan mums, gan viņai, jo ja nu gadījumā kkas notiek, tad mums nav telefona numuri paņemti, lai piezvanītu. :D Bet nu viss veiksmīgi.
Pēc lidostas laidām uz Long Island, kur dzīvo Kikī. Skaista, mierīga vieta + vēl laiks ārā vienkārši sautē. Beidzot esmu nokļuvusi vasarā. :) Piedodies, latvieši, ka jums tas jālasa. :D
Vakarā pie mums ciemos atnāca Kristas draudzene Olivia, tik pat jautra kā mēs, tā kā kopīgu valodu atradām. Tad visi kopistiski aizbraucām pēc kaut kā līdzīga saldējumam - Italian creme. Varējām kaut visus nogaršot, izvēlējos Rainbow cookie. Bija riktīgi salds un garšīgs, protams. Satikām vēl vienu draudzeni Merisu, kas mums pievienojās vakara pasēdēšanai un pastaigai, gar līci. Patiesībā sajūtas kā filmā.
Tagad ir 9:20 un ārā ir nenormāli karsti. Kikī aizbrauca pēc beigels un vakar meitenes nesaprata, kā mēs varam nezināt, kas ir beigels. Jautāja vai zinām Billy Joel, un kā mēs varam to zināt, bet nezināt, kas ir beigels. Tad nu tagad gaidām, kad atgriezīsies Krista, lai beidzot uzzinātu, kas ir beigels.
Bilžu šajā periodā ir maz, jo mēs esam pārāk excited, lai visu bildētu!
Ir tik viens selfijs pie mājas baiseina šorītā.
Tiekamies!
otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs
Mamma Mia!!!
Lābrīt!
Šorīt pulkstens rāda 6:19. Nekāda vaina jau nav, tik tāda, ka nācās mums palikt Romā pa nakti, jo nebraucām uz lidostu atpakaļ ar pēdējo šatlu, bet domājām, ka brauksim ar vilcienu. Kad pēdējiem spēkiem pieskrējām pie perona, darbinieks mums saka, ka biļete maksā 64 Eur katram, un tad nu mēs vienbalsīgi izlēmām, ka paliekam uz ielām un laižam uz lidostu ar agrāko šatlu 4:30.
Principā pa Romu nostaigājām kopā kādas 11 stundas, ja neskaita dažus metro pārbraucienus. Visu iesākām ar Kolizeju, kas ir diezgan iespaidīgs un apmetām vairākus lokus. Protams, kas vēl ir Roma bez Vatikāna. Bet pirms tam vajag arī kaut ko iekost. Uzēdām katrs trīs čiken standziņas. Vismaz vēders vairs nepretojās. Iemēģināju arī sabiedrisko tualeti metro stacijā, jāsaka godīgi, ka diezgan baisa visa tā padarīšana (detalizētu info sniegšu, kad atgriezīšos). Tad nu mēs aizlaidām uz Vatikānu, piesēdām un atpūtāmies. Iesvētīju Jāni jaunā Pāvesta lomā - rīt no rīta ballīte uz Vatikāna un Katoļu baznīcas rēķina (joks). Filmās gan viss tas laukums un ēkas izskatās plašākas un lielākas, bet arī dzīvē tāda sirreāla sajūta. Vēl joprojām nespēju noticēt, ka esmu Romā, to visu redzējusi un, ka tūlīt jau atkal laidīšos prom.
Tā kā mūsu rīcībā bija vesela nakts, tad nu gājām lūkot visu, ko vien tūrisma centra izsniegtajā kartē var ieraudzīt. Protams, neiztikām arī bez apmaldīšanās. Un vissmieklīgākais ir fakts, ka 2 naktī atjēdzāmies pie paša pirmā Romā ieraudzītā objekta. Tad nu nosēdāmies, lai gaidītu busu, un spēlējām citronu. Abi pārguruši, taču neļauj te neviens nevienam gulēt. No pārguruma rādās gļuki, Jānis uz mana lakata redz kaķīšus un visu laiku viņam liekas, ka mēs esam nevis divi, bet trīs. :D Es viņam piedodu, katram gadās.
Tagad esam lidostā, lai pēc 3 stundām celtos gaisā un trauktos pāri okeānam. Varbūt šī nēgulētā nakts būs zelta vērta un mēs ātrāk spēsim pierast pie laika joslu maiņām. Neticās, ka esmu vispār kaut kur prom, bet visi jau nevar mājās būt.
Vēl ir radies jauns teiciens par milzīgu pārgurumu vai nomiršanu - Nolikt Klausuli! Mēs gan vēl netaisāmies to darīt, taču vakar šķita, ka klausules nolikšana vairs nav tālu.
Protams, vēl ir daudz visādu piedzīvojumu, bet par tiem, kad atgriezīšos!
Arivederči!
pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs
Rīts gudrāks par vakaru!
Lābrīt!
Pulkstens ir 6.01 no rīta. Sēžam abi Vršavas autoostas maķītī, dzeram kafiju. No Viļņas atbraucām tīri labi, tikai kājām un galvai varēja būt ērtāk. Bet nu, kas bijis, bijis.
Kāpēc rakstam tieši tāds nosaukums?? Tāpēc, ka vakar visu laiku domāju, ka esmu kaut ko aizmirsusi, taču no rīta saprotu, ka esmu paņēmusi arī to, ko nevajadzēja paņemt. Piemēram, tēta bankas karti. Es jau speciāli tā nedarīju, bet tā sanāca. Tēt, apsolos neiztērēt vairāk nekā tur ir. :D :D
Vispār gaisā virmo laba oma un jau tagad nevar īsti saprast, kas notiek ar laikiem. Vēl jāpiebilst, ka šajā maķītī ir vislabākā tualete, kāda jebkad redzēta, respektīvi, cilvēki tiek iekšā bet netiek ārā. Tur ir tāda ieeja kā metro, taču tā ārā nākot nedarbojas, tāpēc tai jālec pāri. To varētu saukt arī par rīta rosmes tualeti. :]
Pulkstens ir 6.01 no rīta. Sēžam abi Vršavas autoostas maķītī, dzeram kafiju. No Viļņas atbraucām tīri labi, tikai kājām un galvai varēja būt ērtāk. Bet nu, kas bijis, bijis.
Kāpēc rakstam tieši tāds nosaukums?? Tāpēc, ka vakar visu laiku domāju, ka esmu kaut ko aizmirsusi, taču no rīta saprotu, ka esmu paņēmusi arī to, ko nevajadzēja paņemt. Piemēram, tēta bankas karti. Es jau speciāli tā nedarīju, bet tā sanāca. Tēt, apsolos neiztērēt vairāk nekā tur ir. :D :D
Vispār gaisā virmo laba oma un jau tagad nevar īsti saprast, kas notiek ar laikiem. Vēl jāpiebilst, ka šajā maķītī ir vislabākā tualete, kāda jebkad redzēta, respektīvi, cilvēki tiek iekšā bet netiek ārā. Tur ir tāda ieeja kā metro, taču tā ārā nākot nedarbojas, tāpēc tai jālec pāri. To varētu saukt arī par rīta rosmes tualeti. :]
Pagaidām mums viss forši! Tiekās!
svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs
Eirotrips pāri lielajai peļķei ir sācies!
Lābvakar!
Šodien ar Jāni (Dženis) uzsākām savu braucienu mazliet pa Eiropu un arī pāri pasaules peļķei uz NY.
Uz visu pagaidām esam paspējuši un neko neesam nokavējuši. Veiksmīgi pārsēdāmies Viļņā un nu jau pilnā sparā traucamies uz Varšavu. Tā kā esam divatā, tad normālas bildes uzņemt nevaram. Jāsadzīvo ar selfijiem. Pirmais mūsu selfijs Viļņas autoostā. Abi priecīgi esam! :D
Šodien ar Jāni (Dženis) uzsākām savu braucienu mazliet pa Eiropu un arī pāri pasaules peļķei uz NY.
Uz visu pagaidām esam paspējuši un neko neesam nokavējuši. Veiksmīgi pārsēdāmies Viļņā un nu jau pilnā sparā traucamies uz Varšavu. Tā kā esam divatā, tad normālas bildes uzņemt nevaram. Jāsadzīvo ar selfijiem. Pirmais mūsu selfijs Viļņas autoostā. Abi priecīgi esam! :D
trešdiena, 2013. gada 29. maijs
Le dernier écrit en France
C'était un temps magnifique, 4 mois et demi des émotions indescriptibles, 20 semaines trop courtes, 145 beaux jours, 3480 heures incroyables, 208800 minutes comme un défi pour mois, et 12528000 secondes inoubliables.
Je prendrai très beaucoup des souvenirs avec moi, je me rappelerai les aventures j'avais ici, je toujours tiendrai cette époque sur mon cœur, et je ne regretterai rien!
J'habitais ici avec plaisir, je suis heureuse, que j'ai rencontré les amis gentils, etc, etc.
Il n'y a pas de mots pour décrire mes émotions...
C'était, c'est et ce sera excellent!!!
A bientôt!
Lalā. :]
P.S. Je suis vraiment désolée pour mes erreurs. #ups
Je prendrai très beaucoup des souvenirs avec moi, je me rappelerai les aventures j'avais ici, je toujours tiendrai cette époque sur mon cœur, et je ne regretterai rien!
J'habitais ici avec plaisir, je suis heureuse, que j'ai rencontré les amis gentils, etc, etc.
Il n'y a pas de mots pour décrire mes émotions...
C'était, c'est et ce sera excellent!!!
A bientôt!
Lalā. :]
P.S. Je suis vraiment désolée pour mes erreurs. #ups
Abonēt:
Ziņas (Atom)