Rīt būs tieši mēnesis.

Jāsāk kaut kas rakstīt, citādi saņemu vēstules ar pārmetumiem, par to, ka nekas nerakstās.
Tātad. Iemīlos Francijā katru dienu arvien vairāk. Tas nekas, ka vēl lāgā neko nesaprotu, un nerunāju ne tik. Un tie, kas tur LV domā, ka padzīvojot mēnesi tādā vidē runās noteikti, tad, mīļie, jūs dziļi maldāties.
Bet tas tā, jūsu pārdomām.
6dien bijām paballēties atkal. Satikām jau iepriekš satiktus cilvēkus un arī nesatiktus. Pabaroja ar franču sieru un saldo, pavisam vienkārši. Un tā visi tur ballējām, ballējām un tad sākām runāt par mūzikas iespējām te. Tad Camille teica, ka viņa laižot trombonu un es arī varot iet spēlēt. Man lielāku laimi nevajadzēja. Tātad trešdien ir pirmais mēģinājums. Jā, jā, jā!
Tad vēl biju pie kaimiņiem. Atkal trāpīju uz ballīti, bet beigu beigās dabūju spēlēt cirku un likt globusveida puzli kopā ar Jannete (Žaneti). Samācījos daudzus vārdiņus. Viņa runā nenormāli ātri, bet tad, kad viņai pasaka, lai lēnāk, tad viņa skaita pa zilbēm, bet tas arī daudz ko neatvieglo. Kaimiņi ir forši.
Tad jau atkal ir sākusies nedēļa. Nekāda vaina šodienai. Bija atkal franču valodas kursi, pasniedzēja ierēca par manu lasīšanas prasmi. Bet nu neko darīt, tādi tie letiņi ir, lasa visu, kas rakstīts. Tā ir tā lielākā atšķirība starp LV un FR. Nu ir vēl dažas, bet par tām citu reizi. Tad vēl beidzot ANG-FR tulkošanas pasniedzējs atjēdzās, ka tie teksti, ko viņš dod varētu būt Erasmusniekiem par grūtu. Viņi ir super grūti jau vietējiem, kur nu vēl mums.
Saņemta arī laba ziņa - BUDŽETS! 
Vēl šodien pirmo reizi iemēģinu veļas mašīnu. Baigi ilgi mazgā. Man škrobe. 
Šonedēļ daudz skaistu lietu priekšā: pirmie pūtēju mēģi, flashmoba dancāšana, kārtējā ballīte, un visādas citādas lietas.
Gan jau būs vēl kāda ziņa. :]
P.S. un jā, īstenībā vajadzētu ballīti, jo tieši RĪT ir 12. februāris, un RĪT aprit viens mēnesis, kopš esmu jūs pametusi (ne uz visiem laikiem).