1.
diena. 12/01/2013
Bonjour!
Esmu galā, gandrīz sveika un vesela. Sāp pirksti un kājas no koferu staipīšanas
un lielo gabalu staigāšanas. Tātad: izlidojām 9:30 no RIX un 10:50 (pēc vietējā
laika) nosēdāmies CDG lidostā Parīzē. RIX mani tā normāli pārbaudīja, lika
nosiet lakatu un visu izčamdīja. Saksofona kasti vairākas reizes laida cauri
skenerim, lika visu attaisīt un visu koferi arī izčamdīja, izrādījās, ka pie
vainas žilete. CDG ar Lieni savācām koferus un devāmies, kur acis rāda. Un tas
jau ir tas pats jautrākais. Zinājām, ka uz Parīzes centru jālaiž ar metro vai
autobusu. Ieraudzījām autiņu un lecām iekšā. Pirms tam pirmo reizi iemēģinājām
biļešu automātus. Biļešu kases viņiem te praktiski nepastāv, tikai tādi retie
informācijas kabūzīši. Un tā braucām, pusi no visa brauciena (40 minūtēm)
laidām apkārt lidostai. Iebraucot Parīzes centrā, var sajukt prātā. Visi brauc
un pīpina, tāda sajūta, ka bez tās nevarētu. Un auto pie luksoforiem mēdz
apstāties ceļa vidū, un visas ieliņas ir tik šauras, ka tam, kas nav
lietpratējs braukšanā pa Parīzi, būtu smagas galvas sāpes. Tiekam līdz centram,
protams, mums nav Parīzes kartes, tāpēc ejam līdzi pūlim. Pie kādas viesnīcas
mums iedod karti un pastāsta kā tikt līdz metro, ar kuru var aizbraukt līdz
stacijai, no kuras savukārt uz Loreānu. Ieejam metro un info punktā prasu, kā
var tur aizbraukt. Sieviete pat saprot angliski, tik atbildēt nemāk.
Sasprindzinu visas savas galvā atrodamās skaidas un saprotu, nu ne visu, bet
vismaz kaut ko. Un ir tik „forša” sajūta vazāties pa kāpnēm uz augšu un leju ar
supersmagiem koferiem un tā. Tālāk ar vienu pārsēšanos metro tiekam līdz Montparnesse stacijai un atkal darbinām
biļešu automātus, lai nopirktu biļeti uz Loreānu. Nu viss it kā sanāk, tikai
tas automāts mums izmet biļetes, uz kurām norādītie laiki rāda, ka galā būsim
tik pēc 8 stundām. Iemēģinu arī sabiedrisko tualeti, dikti smuki, viss tīrs un
skaists. Iedevu tantei 20 EUR, jo nebija sīknaudas. Šī gandrīz nokrita, bet tik
un tā palika laipna un smaidīga. Pēc tam iekodām no mājām paņemtos riekstus un
šoķeni. Nopirkām sev FR telefonu numurus. Un informācijas punktā Liene bija
divas reizes, tantei tas likās dikti smieklīgi. Sagaidījām TGV (te tā sauc
ātrvilcienu) iekāpām un laidām. Dikti nāca miegs, bet vilciena 2. klases sēdekļiem
nav galvai atzveltnes, tāpēc gulēju uz koferiem noliekusies. Tikām līdz
pilsētai LE MANS izkāpām, padzērām
citronūdeni, sagaidījām nākamo vilcienu un laidām tālāk. Rennes sanāca gaidīt 2.5 stundas, vēl tagad
nesaprotu kāpēc. Bet laiks taču ir kaut kā jāaizpilda, tāpēc ķērām netu,
spēlējām Lingo un ēdām rupjmaizi ar
vistas karbonādītēm. Jes! Uzrakstīju arī sms savas mājas saimniecei, atnāca, ka
pakaļ būs kaut kāds Bernārs. Nu tad jau pēdējais posmiņš līdz Loreānai. Es
normāli atlūzu, Liene tikmēr sargāja mantas. Izkāpjam ir gandrīz pusnakts, bet
mums vēl jāiet normāls gabals līdz Lienes miteklim. Ejam atkal pa pilsētu,
nezinām uz kuru pusi, visu laiku smejamies, beigu beigās trāpām uz pareizās un
dodamies. Jāiet kalnā, jāvelk koferi, bet var apskatīt kur atrodas kādas crêpes ēstuve. Arī bārus pa ceļam var apskatīt,
baznīca ar pa ceļam trāpās. Ārā ir silts, nav termometra, bet es teiktu, ka
kādi +8 grādi. Ceļā sāk līt lietus, šķiet, ka te vispār dikti bieži līst, bet
nu to jau pārbaudīs. Tiekam līdz Lienes mājām, izskatās pēc pils, bet viņai
piešķirta dārza mājiņa ar lielu gultu, plītiņu, dušu un citām noderīgām lietām,
kā arī tualeti, uz kuru jāiet caur lauku. Nav ne jausmas kas sagaida mani, to
redzēsim rīt. Ieskatījāmies koferos un čučēt.
2.
diena 13/01/2013
Plānoto celšanās laiku 8:30 pagarinājām par 2
stundām. Piecēlāmies un laidām uz veici, neatceros nosaukumu, bet bija liels.
Nopirku bageti, tēju un končas. Īstenībā, diez ko liela tā cenu atšķirība nav.
Rupjmaizes viņiem veikalā nav, tikai bagetes, gan svaigas, gan tādas, kas jācep
cepeškrāsnī. Atnācām mājā, un tad jau lēnām pienāca pulkstenis 13:00 un Bernārs
ieradās man pakaļ. Pasirms vīrietis gados, runā franciski ar cerības staru
acīs, ka es arī runāju, bet es jau īsti ne saprotu, ne runāju. Tad nu šis
mēģināja pastāstīt man šo to angliski. Aizveda un parādīja, kur ir skola. Tālāk
laidām uz mājām, baigi tālu tomēr, kartē izskatījās tuvāk. Visu man parāda, ir
baigi forši. Prasu, vai ir arī internets. Šis man parāda, bet neiet. Tad viņš
pazvana kaimiņam, lai palīdz. Atnāk kaimiņš Deivs un nevar neko izdarīt. Saka,
lai eju pie viņa. Nu protams, kā jau francūži – viesmīlīgs. Tad viņš atrod man
autobusu sarakstu, uzraksta man uz lapas. Dodos mājās. Ā, un kaimiņiem arī
baigi krutā māja. Vēl paspēju paprasīt viņam, vai var ar kājām uz skolu arī
aiziet. Esot it kā 7 km,
bet mēģināt, jau varot. Un tad pēkšņi saka, ka varot man iedot savu riteni, jo
ne viņš, ne viņa sieva nebraukājot. Nu ko, lai saka. IDEĀLI. + Rīt uz skolu
mani vedīs Bernāra brālis, kas atgādina ļauno filmā Denisa Bieds. Man mazliet no viņa bail, bet, par laimi, viņš dzīvo
citur. Un sarunāties ar viņu arī nevar, jo viņš neko citu, izņemot franču
valodu, nesaprot. Māja, kurā dzīvoju, ir viņu vecāku māja, bet viņi paši te
nedzīvo, tikai pa dienu reizēm atbrauc. Tad jau sanāk, ka es īrēju ne tikai
istabu, bet veselu māju ar 3 lielām istabām, kamīnu, televizoru un citām
ekstrām. Nav slikti. Tikai ir auksts, jo radiatori viņiem nepastāv, tikai
sildītāji, kas nespēj piesildīt. Vēl joprojām nav interneta, tāpēc šis viss
tiek iepostots vēlāk. Šodien tāds miers, jo uz centru aizbraukt arī nevar,
pārgurums no ceļa un piedzīvojumiem. Un vispār šajā laikā dikti, dikti daudz ir
smiets. Jautrība pirmajā vietā. Derētu kaut ko normālu ēst pagatavot, citādi
nebūs labi. Ā, un tiem kas vēl nezina, tad te laiks ir atpakaļ par 1 stundu,
nekā pie jums tur iekš LV. Rīt pirmā FAC diena,
atkal būs jautri. Un darbs, ka rīt obligāti jāizdara – PILSĒTAS KARTE. Būtu
ļoti noderīga.
3.
diena 14/01/2013
Šodien
it kā pirmā skolas diena, precīzāk, pēcpusdiena. Piecēlos pirms modinātāja.
Manā istabā silts, pārējā mājā var redzēt dvašu. Iemēģināju vannas istabu, tā
pa īstam. Uzkodu vēl no LV vesto gaļu brokastīs. Un izdomāju, ka jāiet tas savs
miests apskatīt. Tā kā man nav kartes, tad paņēmu rūtiņu lapu un iezīmēju visas
ielas, kur gāju. Tagad man ir karte. Tiku līdz jūrai, tur bēgums, un visi
cilvēki kaut ko lasa, pieļauju, ka kaut kādus ežus. Pastaigāju gar jūru pa Promenade de l’Océan. Tad nokļuvu
vecpilsētā, atradu veikalu. Nopirku makaronus, pupiņas, kariju, 6 olas, ūdeni,
eļļu, kartupeļus un 2 ābolus. Samaksāju gandrīz 17 EUR. Nu patiesībā normāli,
domāju, ka būs trakāk. Redzēju arī vairākus franču suņus, mums smukāki. Te topā
ir mopši, pa ceļam gadījās tikai viens vācu aitu suns. Atradu arī suvenīru
veici, bet te pirmdienās viss ir ciet līdz pēcpusdienai. Neko darīt. Kartiņas
dabūsiet vēlāk. Tad atnācu mājās un saimnieka brālis taisīja ēst, tad mēs kopā
sataisījām katrs sev un paēdām. Mēģināja ar mani runāties, taču ātri saprata,
ka es vēl īsti neķeru kaseti. Šis pat nomazgāja visus traukus. Es šokā,
pieteicos palīdzēt, bet šis neļāva. Sāku laikam arvien labāk un labāk kaut ko
saprast. Biju skolā, dabūju lekciju sarakstu, trakākās dienas, laikam būs
pirmdienas – kā no rīta 9 sāks, tā tikai 9 vakarā beigs. Normāli. Mūsu palīgs
skolas jautājumos ir Monsieur Jones. Ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs, un ar ļoti
interesantu frizūru. Viņam ir tādi īsi mati, bet galvas priekšā atstāti garāki,
un tie veido skaistas čirkas. Mazliet smieklīgi izskatās. Rīt sabildēšu arī
skolu. Tad vēl bijām pie Erasmus koordinatores, šī mums visu apstāstīja, iedeva
skolas karti un tā. Milzīga skola te ir, pat vairākās ēkās un bibliotēka vispār
ir salīdzinoši tālu. Pēc skolas mazliet pastaigājām pa pilsētu, bet tā kā vēls tad
pa mājām. Pirmo reizi braucu ar autiņu. Te biļete ir derīga 1 stundu, un var
braukāt pa jeb kuru maršrutu. Es pat mācēju paprasīt, cik biļete maksā. 1.35
EUR. Tā, kā mēs Latvijā vēl braukājam pa lēto. Tiku līdz savai pilsētas
nomalei, īsti nezināju kur izkāpt, tāpēc laidu līdz centram un tad 10 minūtes
ar kājām. Viss normāli. Rīt pirmā lekcija Institutions
Politiques. Laikam franciski būs.
4.
diena 15/01/2013
Nu
tā. Šodiena ir otrdiena jeb mardi
(FR), jeb pirmā normālā skolas diena šeit. Piecēlos laicīgi, baigi labi
patiesībā. Viss sākas pavēlu, tāpēc var piecelties bez modinātāja un visu
laicīgi sadarīt. Uztaisīju normālas brokastis. Franču maize un latviešu gaļa nu
nekā neiet kopā, rīt taisīšu vienu maizīti. Pēc tam izmazgāju matus, kurus nav
iespējams normāli bez fēna izžāvēt manā ziemeļpuses istabā. Kamēr tiku līdz
skolai izžuva. Tagad zinu arī kā ir braukt ar autobusu gaišā dienas laikā.
Iekāpju, maksāju, bet vadītāja nevar iedot man biļeti un saka: „C’est un petit
problème!” Tad sāk smieties. Un tā es uz skolu aizlaidu gandrīz pa zaķi.
Gandrīz tāpēc, ka pusceļā lika maksāt vēlreiz. Tiku līdz skolai, satiku Lieni,
iečekojām bulku veikalu, tīri tā neko, garšīgas. Pēc tam gājām uz savu vienīgo
lekciju šodien Institutions Politiques. Pasniedzēja,
protams, 5 minūtes nokavē. Mēs apsēžamies, šī kaut ko runā, dikti aizrautīgi,
bet es tikai kaut kādu milzīgu domu no tā visa saķeru. Tad viņa izdala vienu
lapu, tādu kā kursa aprakstu, un pēc tam iedod vēl vienu. Tas ir tests. Viss ir
franciski, bet par ko iet runa nojausts var. Mazliet vēlāk salīdzinām atbildes,
izrādās, ka šo to zinām ar! Tad lekcijas vidū viņa mums abām prasa vārdus,
protams, to dara franciski, tāpēc mēs saprotam tikai ar 3 reizi. Un tad kad mēs
pasakām, ka abas esam Lienes, šī iesmej. Pēc tam vēl vairākas reizes prasa mūsu
pays-bas, kamēr saprotam, kāds
laiciņš jau pagājis. Viņi runā tik ātri, ka grūti uztvert to tempu, drīzāk,
nekā vārdus. Pasniedzēja, gados jauna, ar tumšiem gariem matiem, biezām uzacīm,
smalku seju un spilgti sarkanā krāsā uzkrāsotām lūpām. Man mazliet atgādina
Adamsu ģimenes māti. Iepazinos arī ar dažiem franču jauniešiem no mūsu grupas,
bet arī viņi runā tik ātri, ka neko saprast. Pēc skolas bijām veicī, nopirku
čības, jo saimnieks, neļauj ar zeķēm staigāt. Lētākās čības veikalā – 5 EUR.
Tad braucu mājās, viss skaisti. Vēlāk jāiet laikam būs pie kaimiņiem, man jau
tas liekas tā nepieklājīgi iet un ielauzties, bet viņiem, iespējams, te tā
pieņemts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru