Le dernier écrit en France

C'était un temps magnifique, 4 mois et demi des émotions indescriptibles, 20 semaines trop courtes, 145 beaux jours, 3480 heures incroyables, 208800 minutes comme un défi pour mois, et 12528000 secondes inoubliables.
Je prendrai très beaucoup des souvenirs avec moi, je me rappelerai les aventures j'avais ici, je toujours tiendrai cette époque sur mon cœur, et je ne regretterai rien!
J'habitais ici avec plaisir, je suis heureuse, que j'ai rencontré les amis gentils, etc, etc.
Il n'y a pas de mots pour décrire mes émotions...
C'était, c'est et ce sera excellent!!!

A bientôt!

Lalā. :]


P.S. Je suis vraiment désolée pour mes erreurs. #ups

Un jour parfait.

Pavisam, pavisam lēnām sākas nežēlīgais atvadu laiks. Bet ne jau par to ir stāsts.
Knapi varēju kaut ko saredzēt.

Tā kā redzes traucējumu dēļ nevarēja iemācīties eksāmeniem, tad nācās veikt "špiki-triki". Sanāca tīri tā neko, 5 jautājumi no 8. Nokārtots būs. Tad trešdien bija episkais "dzērājvīriņa" eksāmens. Visa auditorija veltīja viņam lielus aplausus un ovācijas, kad šis ar 5 minūšu nokavēšanos ieradās uz eksāmenu, jo pagājušajā gadā večuks bija aizķēries uz "plosta" un uz eksāmenu neatnāca vispār. Nu jā, tā arī tagad īsti vēl nav skaidrs, kas tur bija jādara. Viens uzdevums bija - no sarunvalodas jāpārraksta teksts normālā valodā. un jā tas viss franciski + vēl vārdnīcas nezina visus sarunvalodas vārdus. Bet visā visumā, ja paveiksies, tad arī šis būs nokārtots.
Šodien biju 4 mazās piejūras pilsētiņās. Saēdos vietējo saldējumu un karameles mazliet. Bija ļoti, ļoti skaisti, to jau nevar tā vienkārši uzrakstīt. Laiks lutināja, vējš arī mazliet, un tie skati... Tas ir jāredz dzīvajā. Sanāca ķibele ar vilcienu. Paveicās, ka neprasīja biļeti rādīt. Iespējams, ka laidu "pa zaķi" šodien. Bet to nevar īsti zināt, jo tur neviens nezina. Paši vainīgi.

Rīt iespējams būs velo diena. Tad jau redzēs, ja būs labs laiks.

otrais cēliens

Ir sācies otrais eksāmenu cēliens. Šī nedēļa ir mierīga, jāsāk uztraukties par nākamo. Atkal politikas eksāmens, šoreiz tik jāzina aptuveni visa Francijas konstitūcija.
Bez tik mierīgiem notikumiem ir vēl kas - man ir bail no spoguļa. Nevaru pakustināt pieri, uzacis, man ir divtik liels deguns un tā. Vienkāršāk - es izskatos apmēram šādi:

Paldies Pūcei, kur atrada man līdzinieku! Vēl tikai ausis vajag!

Brīvdienas iet uz galu.

Vispār es jau esmu mazliet nogurusi no nekā nedarīšanas, "cikos grib" celšanās, vēlās gulētiešanas un pavisam parastas slinkošanas. Bet nekas, tad jau pēc 4 dienām beigsies. Vispār viņi te ļoti daudz atpūšas.
Brīvlaikā diezgan daudz sadarīts.
Biju Parīzē veselas 5 dienas kopā ar vienu traku kompāniju - Ļevo Kāju, Kārumiņu, Viju, Valteru un Mammuku. Par to kā mums gāja ļoti īsi - visnotaļ jautri, gāja ilgi, karsti, saulaini, mazliet vīnaini, kā jau Francijā pieklājas, iespaidiem bagāti, un trakulīgi. Sīkāks raksturojums būs pieejams dzīvajā, kad atgriezīšos. Vairs ilgi nav jāgaida.

 

Tad vēl sanāca kopā ar čehu meitenēm pabūt Groix salā. Salas dabasskati atgādināja ainas no Rozamundas Pilčeres otrdienu vakaru filmām. 

Sanāca vēl dažas reizes pabūt pludmalē un mazliet noķert sauli.
Bet tagad jau brīvdienas rit uz beigām un jāsāk gatavoties eksāmenu otrajam cēlienam. Būs tik pat grūti, bet ne jau pirmā reize.
Un vispār šodien ir 12 maijs, tas nozīmē, ka prom esmu tieši apaļus četrus mēnešus. Bet es kaut kad atgriezīšos.

Vispār brīvlaiks.

Tie, kas lasa, es ceru, ka arī priecājas, jo es esmu dzīva pēc nāvējošas eksāmenu nedēļas. Mazliet sīkāk. Tātad te viss notiek nevis mēneša vai 3 nedēļu laikā, bet gan visi eksāmeni 1 nedēļā. Tātad esmu uzstādījusi rekordu - vienā nedēļā 8 eksāmeni. Ja vēl būtu smuki sabalansēts, tad es neko neteiktu, bet, piemēram, pirmdien bija 4 eksāmeni un forši, ka vienā dienā jāzina gan ES iestādes, gan informātikas briesmīgākās formulas, gan vēl jātulko no angļu valodas franču valodā. Nenormāli. Un vispār viss jau būtu skaisti, ja viņi tik daudz neatpūstos. Piemēram, man tagad ir divu nedēļu brīvlaiks. Nav slikti, ne? Vispār viņi te nenormāli daudz atpūšas.
Vēl pagājušajā nedēļā ar Lieni atradām Krievijas veikalu, kurā ir arī Laimas končas. Protams, tajā vakara stundā bija slēgts, bet  nu kaut kad būs jāiet pēc pempeļiem un kefīra (cerams).
Par brīvlaiku es, protams, nesūdzos. Izbaudu silto laiku, sauli, jūru un vispār baigais čilinš.
Vakar ar Lieni saēdāmies saldējumu un daudz pastaigājām. Bija dikti smuka diena. Un vispār te jau kādu laiciņu viss zaļo un plaukst. Tulpes pat patiesībā lēnām pabeidz ziedēt.

Bet šodien, šodien jau pēc 3 stundām laidīšu uz Parīzi. Baigais nogurums jau vispār, jo ārā atkal pilnmēness un es nevaru pagulēt, bet tās pilsētas dēļ esot jāpacieš viss. Man jau patīk šejienes ērtie vilcieni, tikai vilciena stacijas mūziciņa, vilcienam atnākot un aizejot, varētu būt mazliet skaistāka. Tad jau par to kā gāja, pēc tam.

Beidzās un sākās.

Tātad, viens liels darbs ir pabeigts, taču nākamnedēļ jau sākas eksāmenu laiks. Būs traki, bet neba jau pirmā reize.
Tātad mūsu dibinātā grupa Salut n'Čau ceturtdien, 4. aprīlī nospēlēja savu pirmo un reizē arī pēdējo koncertu. Tas bija ziedojumu koncerts Amnesty International. Koncertā piedalījās 3 grupas un arī improvizācijas teātra grupa. Visi jau priecīgi, un es domāju, ka arī mums izdevās. Visādas ķibeles, protams, stress un citi draugi, bet nu nekāda vaina. Galvenais, ka klausītājiem prieks un mums pašiem arī.
Bijām ģērbušies, kā jūrnieki - strīpainos kreklos.
Pēc koncerta, protams, iegriezām balli. Tā pa īstam. 
Šodien atpūšoties biju uz Loreānas Brass Band koncertu. Nu viņiem te bleķi normāli laiž. Pusotru stundu sēdēju ar puspavērtu muti un klausījos. Baigais prieks!

Bet rīt, rīt, rīt jau aiziet atkal pilnā sparā zaurēšanās. Jopcik! Nakamnedēļ divi eksāmeni franču valodā un viens angļu. Par nedēļu pēc tam, vispār atsakos runāt. I WILL SURVIVE!
Pēc tām divām nedēļām būs balle Parīzē, un tāda liela. Jā, mammu, LIELA! ^^

ilgs klusums.

Zinu jau, zinu. ilgi nav bijis raksts.
Vispār man iet labi, kā jau vienmēr, tagad tikai tāds superdarbīgs periods. Mēģinājumi iet pilnā sparā, nabaga kaimiņi. Nākamnedēļ koncerts, pēc tam eksāmeni, bet tad jau pa visam drīz - Parīze. Vēl noteikti pēc koncerta LIELA balle.
Laikapstākļi arī likās, ka kļūst labāki. Vakar +13, bet nu šodien viss kopā - lietus, sniegs un krusa. Super. Ja vietējie zinātu, kā ir, kad ir smuks sniedziņš, nevis dubļi vai vēl sazin kas, tad viņi noteikti pārvāktos.
Franču valoda arī virzās kaut kur. Mutiskajā eksāmenā 14.5 no 20 punktiem, mūsu izteiksmē tas būtu 7.5. Neslikti es domāju.
Šodien koncerts ar pūtējiem Pontivy, stundu jābrauc, koncis garš + pirms tam vēl jāpaspēj nokārtot mutiskā ieskaite krievu valodā, bet tas jau samērā viegli. Un jā, trešdien sarunāju sev jaunu sēdēšanas vietu starp pūtējiem, nebūs jāsēž starp diviem aritmiķiem. Nav jau forši, bet jautri gan.
Tagad gan es metos atpakaļ virpulī.

Bet man beidzās brīvlaiks

Atkal viena nedēļa ir pagājusi un arī brīvlaiks ir pagājis.
Pirmdien bijām Vannes.
Trešdienā ar spāņu meitenēm bijām uzspēlēt bowlingu Lanesterā. Izsmējāmies, piekusām un labi pavadījām laiku. Es nelielīšos, ka uzvarēju, jo 83 punkti nav nekāds lielais sasniegums.

Otrdienu pavadījām tepat mūsu pilsētā kopā ar spāņu meitenēm iedzērām kafiju un ar batobus aizlaidām līdz Pen Mané. Vieta interesanta, bet mūsu galvenais mērķis bija izlaist ar kuģīti.

Piektdien atlika laiks arī mācībām, protams, tikai tām, kas ir vieglajā kategorijā. Izbaudīju lietainu dienu bibliotēkā. Vakarā sieviešdienas ballīte, bet jā. Ballītes viņiem patīk, bet sieviešdienu viņi gan nesvin. Iemācījos jaunu spēli, kā jāspēlē, publiski neatklāšu.

Sestdien devāmies uz Port-Louis. Iespējams, ka viena no skaistākajām vietām šajā apvidū. Ārā bija kādi +16 grādi, ja ne vairāk, lieliski laikapstākļi un smaržīgs jūras gaiss. Apskatījām arī Citadele, kas ir jūras, navigācijas un kara muzejs. Tikām iekšā arī aizsargmūrī, kurā ir super laba akustika. Iedziedājām.

Vakarā atkal balle, sekoja dejas dzīvokļos, arī klubos. Un vispār es vienā esmu kā VIP, jo redz apsargs zina, kā pret mūziķiem jāizturas. Baigais draugs man.
Rīt franču valodā mutiskā ieskaite, būs labi. Rītā vēl jāpaspēj samācīties.