Beidzās un sākās.

Tātad, viens liels darbs ir pabeigts, taču nākamnedēļ jau sākas eksāmenu laiks. Būs traki, bet neba jau pirmā reize.
Tātad mūsu dibinātā grupa Salut n'Čau ceturtdien, 4. aprīlī nospēlēja savu pirmo un reizē arī pēdējo koncertu. Tas bija ziedojumu koncerts Amnesty International. Koncertā piedalījās 3 grupas un arī improvizācijas teātra grupa. Visi jau priecīgi, un es domāju, ka arī mums izdevās. Visādas ķibeles, protams, stress un citi draugi, bet nu nekāda vaina. Galvenais, ka klausītājiem prieks un mums pašiem arī.
Bijām ģērbušies, kā jūrnieki - strīpainos kreklos.
Pēc koncerta, protams, iegriezām balli. Tā pa īstam. 
Šodien atpūšoties biju uz Loreānas Brass Band koncertu. Nu viņiem te bleķi normāli laiž. Pusotru stundu sēdēju ar puspavērtu muti un klausījos. Baigais prieks!

Bet rīt, rīt, rīt jau aiziet atkal pilnā sparā zaurēšanās. Jopcik! Nakamnedēļ divi eksāmeni franču valodā un viens angļu. Par nedēļu pēc tam, vispār atsakos runāt. I WILL SURVIVE!
Pēc tām divām nedēļām būs balle Parīzē, un tāda liela. Jā, mammu, LIELA! ^^