Tie, kas lasa, es ceru, ka arī priecājas, jo es esmu dzīva pēc nāvējošas eksāmenu nedēļas. Mazliet sīkāk. Tātad te viss notiek nevis mēneša vai 3 nedēļu laikā, bet gan visi eksāmeni 1 nedēļā. Tātad esmu uzstādījusi rekordu - vienā nedēļā 8 eksāmeni. Ja vēl būtu smuki sabalansēts, tad es neko neteiktu, bet, piemēram, pirmdien bija 4 eksāmeni un forši, ka vienā dienā jāzina gan ES iestādes, gan informātikas briesmīgākās formulas, gan vēl jātulko no angļu valodas franču valodā. Nenormāli. Un vispār viss jau būtu skaisti, ja viņi tik daudz neatpūstos. Piemēram, man tagad ir divu nedēļu brīvlaiks. Nav slikti, ne? Vispār viņi te nenormāli daudz atpūšas.
Vēl pagājušajā nedēļā ar Lieni atradām Krievijas veikalu, kurā ir arī Laimas končas. Protams, tajā vakara stundā bija slēgts, bet nu kaut kad būs jāiet pēc pempeļiem un kefīra (cerams).
Par brīvlaiku es, protams, nesūdzos. Izbaudu silto laiku, sauli, jūru un vispār baigais čilinš.
Vakar ar Lieni saēdāmies saldējumu un daudz pastaigājām. Bija dikti smuka diena. Un vispār te jau kādu laiciņu viss zaļo un plaukst. Tulpes pat patiesībā lēnām pabeidz ziedēt.
Bet šodien, šodien jau pēc 3 stundām laidīšu uz Parīzi. Baigais nogurums jau vispār, jo ārā atkal pilnmēness un es nevaru pagulēt, bet tās pilsētas dēļ esot jāpacieš viss. Man jau patīk šejienes ērtie vilcieni, tikai vilciena stacijas mūziciņa, vilcienam atnākot un aizejot, varētu būt mazliet skaistāka. Tad jau par to kā gāja, pēc tam.
