Le dernier écrit en France

C'était un temps magnifique, 4 mois et demi des émotions indescriptibles, 20 semaines trop courtes, 145 beaux jours, 3480 heures incroyables, 208800 minutes comme un défi pour mois, et 12528000 secondes inoubliables.
Je prendrai très beaucoup des souvenirs avec moi, je me rappelerai les aventures j'avais ici, je toujours tiendrai cette époque sur mon cœur, et je ne regretterai rien!
J'habitais ici avec plaisir, je suis heureuse, que j'ai rencontré les amis gentils, etc, etc.
Il n'y a pas de mots pour décrire mes émotions...
C'était, c'est et ce sera excellent!!!

A bientôt!

Lalā. :]


P.S. Je suis vraiment désolée pour mes erreurs. #ups

Un jour parfait.

Pavisam, pavisam lēnām sākas nežēlīgais atvadu laiks. Bet ne jau par to ir stāsts.
Knapi varēju kaut ko saredzēt.

Tā kā redzes traucējumu dēļ nevarēja iemācīties eksāmeniem, tad nācās veikt "špiki-triki". Sanāca tīri tā neko, 5 jautājumi no 8. Nokārtots būs. Tad trešdien bija episkais "dzērājvīriņa" eksāmens. Visa auditorija veltīja viņam lielus aplausus un ovācijas, kad šis ar 5 minūšu nokavēšanos ieradās uz eksāmenu, jo pagājušajā gadā večuks bija aizķēries uz "plosta" un uz eksāmenu neatnāca vispār. Nu jā, tā arī tagad īsti vēl nav skaidrs, kas tur bija jādara. Viens uzdevums bija - no sarunvalodas jāpārraksta teksts normālā valodā. un jā tas viss franciski + vēl vārdnīcas nezina visus sarunvalodas vārdus. Bet visā visumā, ja paveiksies, tad arī šis būs nokārtots.
Šodien biju 4 mazās piejūras pilsētiņās. Saēdos vietējo saldējumu un karameles mazliet. Bija ļoti, ļoti skaisti, to jau nevar tā vienkārši uzrakstīt. Laiks lutināja, vējš arī mazliet, un tie skati... Tas ir jāredz dzīvajā. Sanāca ķibele ar vilcienu. Paveicās, ka neprasīja biļeti rādīt. Iespējams, ka laidu "pa zaķi" šodien. Bet to nevar īsti zināt, jo tur neviens nezina. Paši vainīgi.

Rīt iespējams būs velo diena. Tad jau redzēs, ja būs labs laiks.

otrais cēliens

Ir sācies otrais eksāmenu cēliens. Šī nedēļa ir mierīga, jāsāk uztraukties par nākamo. Atkal politikas eksāmens, šoreiz tik jāzina aptuveni visa Francijas konstitūcija.
Bez tik mierīgiem notikumiem ir vēl kas - man ir bail no spoguļa. Nevaru pakustināt pieri, uzacis, man ir divtik liels deguns un tā. Vienkāršāk - es izskatos apmēram šādi:

Paldies Pūcei, kur atrada man līdzinieku! Vēl tikai ausis vajag!

Brīvdienas iet uz galu.

Vispār es jau esmu mazliet nogurusi no nekā nedarīšanas, "cikos grib" celšanās, vēlās gulētiešanas un pavisam parastas slinkošanas. Bet nekas, tad jau pēc 4 dienām beigsies. Vispār viņi te ļoti daudz atpūšas.
Brīvlaikā diezgan daudz sadarīts.
Biju Parīzē veselas 5 dienas kopā ar vienu traku kompāniju - Ļevo Kāju, Kārumiņu, Viju, Valteru un Mammuku. Par to kā mums gāja ļoti īsi - visnotaļ jautri, gāja ilgi, karsti, saulaini, mazliet vīnaini, kā jau Francijā pieklājas, iespaidiem bagāti, un trakulīgi. Sīkāks raksturojums būs pieejams dzīvajā, kad atgriezīšos. Vairs ilgi nav jāgaida.

 

Tad vēl sanāca kopā ar čehu meitenēm pabūt Groix salā. Salas dabasskati atgādināja ainas no Rozamundas Pilčeres otrdienu vakaru filmām. 

Sanāca vēl dažas reizes pabūt pludmalē un mazliet noķert sauli.
Bet tagad jau brīvdienas rit uz beigām un jāsāk gatavoties eksāmenu otrajam cēlienam. Būs tik pat grūti, bet ne jau pirmā reize.
Un vispār šodien ir 12 maijs, tas nozīmē, ka prom esmu tieši apaļus četrus mēnešus. Bet es kaut kad atgriezīšos.